JUTACON 150 un latojums

JUTACON 150 un latojums

Ilgi lauzīju galvu vai ņemt jumtam membrānu (tā kas elpo) vai arī palikt pie parastās anti-kondensāta plēves (tās ka balta, neelpo un izstās pēc cukura maisa). Materiālu tirgotājiem katram savs viedoklis, bet mans ir sekojošs:

  • Ja aukstie bēniņi, kas nekad netiks apdzīvoti tad nav jēga izmest naudu par labu membrānu (uzsvars uz labu), jo ieguvums no tās būs mazs. Kā arī pirkt lētā gala membrānu nav prātīgi jo tās kalpošanas laiks ir apšaubāms.
  • Ja siltie bēniņi tad tikai un vienīgi membrāna un vēlams nevis lētā gala bet kaut ko prātīgu no artiva.lv vai tamlīdzīgi.

Plēve un garenlatojums

Sev izvēlējos Jutacon 150, Kuršos bija laba cena un ar atlaižu karti sanāca lētāk nekā prof utt. Plēvei apakšā ir “pūkains” slānis ka spēj sevī noturēt daļu kondensāta, kas var rasties bēniņos pirms tas sāk tecēt uz siltinājuma. Uz tausti materiāls ir biezs un izturīgs. Kaimiņš bija paņēmis lētā gala plēvi un pēc svara vien varēja just atšķirību – lētais rullis gandrīz uz pusi vieglāks. Jāpievērš uzmanība ražotāja noteiktajai UV aizsardzībai. Piemēram JUTACON 150 tas ir 4 mēneši, citiem 1 mēnesis!

Pirmajā dienā kā vienmēr laika apstākļi mani nīst un ir  vējš, kas pasākumu padara grūtāku, bet par spīti pirmā plakne ir gatava. Sākumā mēģināju skavot ik pa spārei un virzīties uz priekšu bet pie šīs pieejas rodas krunkas un rezultāts nav tik labs kā vēlētos. Otrajā piegājienā vispirms visu membrānu izrullēju, pielīdzināju un tikai tad sāku skavot – rezultāts jau labāks. Lai membrāna neaizietu šķībi ir vēlams novilkt striķi vai arī ik pa pāris latām ar metramēru atzīmēt vienādu attālumu no spāres sākuma.

 

Membrānu sāku likt ~ 30cm no spāres sākuma ar domu, ka tādējādi no vēja kastes tiks nodrošināta labāka ventilācija starp jumta segumu un membrānu. Daudzi mēģina membrānu iemānīt  starp segumu un karnīzi notekā, bet pie classic profila tur paliek pavisam minimāla sprauga, kas manuprāt nenodrošina pietiekošu ventilāciju. Došu ziņu ja tomēr kondensāts tecēs aumaļām un sapūdēs vēja kasti 🙂

Vēl variants būtu likt lāseni zem garenlatojuma un pie tā pielīmēt plēvi. Te piemērs no Toode biroja:

 

Plēvei veidoju 2x lielākus pārlaidumus kā ražotājs noteicis, jo dēļ melnās joslas kas iešūta plēvē un lielajiem laidumiem starp spārēm tā galā sakrokojās un noliecas uz leju.

Garenlatojumam izmantoju 3x5cm brusiņas. Materiāls imprignēts bet nav kalibrēts. Pēc izmēriem diezgan precīzs. Vēlējos 5×5 bet tādas nebija uz vietas.

Pie spāres nagloju ar trīs ~ 7cm naglām. Zem garenlatām nelīmēju spec mīksto lentu un rezultātā pie lielākiem lietiem ūdens sūcās cauri naglu caurumiem uz spārēm. Ja māja ilgi stāvēs ar plēvi tad vēlams izmantot papildus lentu.

IMG_20180621_220503315

Starp citu lietus ir labs pārbaudījums darbu kvalitātei. Pēc pirmā gāziena atradu 4 vietas kurās ūdens pilēja garām. Galvenokārt dēļ tā ka naglas bija aizsistas garām.

Šīs vietas salīmēju no apakšas ar gerband

imag5140.jpg

Vispirms visur saliku plēvi ar garenlatojumu un tikai tad sāku veidot šķērslatojumu. Lai pārvietotos izmantoju pāris dēļus. Vēlāk jau iepraktizējos staigāt pa spārēm. Vēlējos pēc iespējas ātrāk dabūt sienas/kopnes zem jumta, kā arī bija bail atstāt lielā vējā daļēji pabeigtu četrslīpu jumtu. Ar vēju joki mazi, šādi izskatās logi kurus biju aiztaisījis ciet ar plēvi, lai nebūtu pārāk liels caurvējšs:

 

Pēc pirmās dienas secinājums, ka veselība svarīgāka par māju un tiek iepirkts drošības komplekts:

IMAG4977

Plēves pārlaidumus nelīmēju, jo pie aukstajiem bēniņiem tas nav nepieciešams un pat nav vēlams. Manuprāt jo brīvāk gaiss varēs pārvietoties jo labāk.

Bija neskaidrības kā pareizāk veidot savienojumu korē. Pēc aptaujas “speciālstu” lokā saņēmu 3 variantus:

  • Atstāt spraugu vai arī griezt plēvi pušu, respektīvi lai gaiss no bēniņiem tiktu ārā caur kori – šī opcija neuzrunāja jo liels risks ka ziemā caur kori sapūtīs sniegu
  • Atstāt spraugu un pārklāt to ar vēlvienu kārtu plēves kas novietota virs garentlatojuma – itkā loģiski bet netiku skaidrībā kā pie classic profila tur var notikt jebkāda veida ventilācija
  • Pārlaist plēvi pāri neatstājot nekādas spraugas un izvietot vairākus ventkanālus no bēniņiem – šo opciju arī izvēlējos

 

Sateknē radās problēmas ar plēves stiprināšanu jo kopņu konstrukcija ir ar lielu soli un bez “vidus spāres” (nezinu kā tieši sauc šo elementu). Rezultātā sateknē novilku plēvi no augšas līdz lejai. Manuprāt tā būs visdrošāk ka nekas nekur nepilēs garām.

IMAG4916.jpg

 

Latojums

Garenlatojumu veidoju no 2,5x10cm impregnētiem (nekalibrētiem) dēļiem. Starp citu te piemērs no projekta, laikam copy paste kļūda 🙂

IMG_20181008_174836121.jpg

Kokmateriālam gada sākumā bija fantastiska cena un nācās samierināsiet ar to ko varēja dabūt par labu cenu. Pirmo porciju dēļu varēja iedalīt 3 kategorijās:

  • Derīgs latojumam
  • Derēs melnajiem griestiem
  • Būs malka iekuram

Par otro porciju atdevu mazliet vairāk naudiņas un gandrīz visi dēļi bija lietojami latojumam. Kaut arī materiāls nebija kalibrēts – izmēri bija ok.

Latojumu veidoju ar 20cm soli starp centriem. Stiprināju ar 7 vai 8 cm skrūvēm/naglām. Līdz 21:00 lietoju naglas pēc 21:00 palika žēl kaimiņu un izmantoju skrūves 🙂

Bija plāns iepirkt naglu pistoli ar kompresoru, bet tā arī neredzēju šim finansiālu pamatojumu. Kompresors + pistole + spec naglas = $$$. Rezultātā uz šo pasākumu aizgāja ļoti daudzi vakari vērojot saulrietu un sauļojoties. Šī vasara bija pateicīga jumta darbiem.

Plakni regulāri pārbaudīju ar 3m līmeņrādi un nelīdzenumus izlīdzināju ar veco labo ruberoīdu. Rezultāts nebija ideāls, bet normas robežās.

Lai ērtāk darboties uz jumta nopirku cenuklubā uz akcijas mazo bosh ripzāģi, viegls un var manevrēt ar vienu roku. Ripzāģis uz aķīša būtu pavisam ideāli, bet neredzu lielu jēgu ieguldīt pro instrumentos (kaut arī ļoti patīk jaunas mantiņas). Staigājot pa jumtu uz kura ir vadi jābūt uzmanīgam, jo uzkāpjot tas ripinās un var viegli pakrist.

 

Sateknē veidoju pilnu dēļu klājumu – trīs dēļus uz katru pusi. Dēli kas pienāk no sāna tika piezāģēti leņķī un pienagloti vai pieskrūvēti, lai nekarātos gaisā. Manu svaru izturēja, cerams ka ar sniegu būs tā pat. Pirmā satekne sanāca ļoti laba, otra ar mazliet nobīdītu centru (pārlieka centība aptumšo prātu).

 

Kopumā rezultāts apmierinošs, bet padārgs. Izvēloties jumta segumu classic jāņem vērā ka netikai segums būs dārgāks, bet arī jāatvēl labs cipars latojuma izveidei.

Te vēl bildes:

 

10 domas par “JUTACON 150 un latojums

  1. Arī tikko pabeidzu latojumu. Piektdien solās būt jumta segums klāt. 🙂

    Man kopnēm sateknei gan bija diagonālā kopne, tā kā tādu problēmu nebija.

    Patīk

  2. Pamatīgs darbiņš padarīts.
    Viselegantākais, manuprāt, jau ir tas risinājums, kur plēvi pielīmē pie atsevišķa lāseņa aiz notekas. Bet es arī atstāju plēves sākumu kādus ~30cm no malas, lai kondensāts tek iekšā vēja kastē. Redzēs.. kā tur būs ar to kondensāta tecēšanu.

    Publicējis 1 person

      1. Atvainojos ka atkal ko uzjautāju, bet viedokļus zināt gribas. Paredzēts dakstiņa jumta segums 2550 garenlatojums un 5050 skerslatojums. Meistars skerslatojumu grib stiprināt ar skrūvēm. Ko sakat par tādu lietu, un ja akceptējat cik garas skrūves vajag un vai koku jāskrūvē katra spārē, spāres solis 60 cm.

        Patīk

        1. Lietoju ap 8 cm garas naglas/skrūves, bet man šķērslatojums ir 25 mm biezs.
          Nav ne jausmas vai labak lietot skrūves vai naglas, bet stiprināt gan iesaku katrā spārē.
          Ja skrūves, tad dzeltenās un vēlams biezākas.

          Patīk

  3. Plēvi liki ar pāris cm vēderu? Kā jutakon uzvedās ziemā? Nav tā, ka ziemā pamatīgi saraujās? Redzēju video, kur citas firmas plēve ziemā bija novilkusies kā stīga, kaut vasarā likta ar vēderu.

    Patīk

    1. Ziemā nenovēroju īpašu saraušanos, pagaidām plēve turas. Liku ar mazu vēderu, vietām varēja likt lielāku:

      Kondensāts uz plēves nav manīts, redzēs kas būs kad uztaisīs vēja kastes.

      Patīk

Leave a reply to Ivars Atcelt atbildi